Ka titiro tēnei pūrongo ki te whakatinanatanga o ngā tūtohu a Kahurangi Karen Poutasi i tana arotake i te tautohu me te urupare a te rāngai
ki te whakapae tūkinotanga i muri i te matenga o Malachi Subecz.Ehara te arotake nei a Kahurangi Karen i te tirohanga tuatahi ki te mūhore a ngā tari kāwanatanga ki te tiaki i te tamaiti i te tūkinotanga. Ka tōaitia e ia ngā
a ētahi atu arotake kua neke atu i te rua tekau tau te tawhito. Ko tētahi o āna tūtohu kia aroturuki mātou, i roto i tā mātou pūnaha-whānui hou, i te whakatinanatanga o ana tūtohu kei tana pūrongo, i muri i te 12 marama.Koinei tā mātou arotake ruku hōhonu tuatahi i komihanahia nā runga i te tono a tētahi atu. Tērā pea koinei hoki te mea hira katoa, e whakatau ana i te pātai taketake, arā, mēnā kei te tiakina ngā tamariki i te kino. I tēnei wā e matekiri ana i te kokenga.
He uaua te mārama ki te kore o te whitawhita, ā, ko te āhua nei te kore o te kakama ki te whakatau i te tūkino tamariki i
. Ahakoa he mea nui te karo i te manawarere o ngā whakataunga, kei puta he rara pokerehū, ko te māharahara kē, kāore i nui kē atu te koke whakamua.Ko te mea aroha kē, ehara te matenga o Malachi i te āhuatanga pūreirei. E whakaatu ana ngā raraunga nā Child Matters, kotahi te tamaiti i Aotearoa ka mate i te tūkinotanga i ia rima wiki 1. Ko te nuinga o ēnei tamariki kei raro i te rima tau te pakeke, ā, ko te rōpū nui rawa kei raro i te kotahi tau. Koinei tētahi o ngā pāpātanga teitei rawa i te OECD.
He whakahaunga nui kia whakarerekētia tēnei. Ki te titiro ki ngā arotake ki ngā matenga o ngā tamariki i te tūkino e hoki ana ki te rua tekau tau, he ōrite ngā tūtohu ki ō ngā tūtohu kei te arotake a Poutasi. E tohu ana tēnei kāore i whakatauhia e ngā panoni i hua ake i ngā arotake o mua, te take o te kore e whakatauhia e te pūnaha te kino i te arawātea tōmua rawa.
I tana arotake i te 2022, i tīkina e Kahurangi Karen ngā kupu a Mel Smith i tana arotake i te 2011 o tētahi take tūkino tairaru: “he hara mōrihariha tēnei”, ā, “me whakatau tēnei ahakoa te aha”. Ko te mea pouri kē, me tōai tonu ēnei kupu i tēnei rā, pērā i tā Kahurangi Karen i kite ai i te 2022.
Hei whenua, kua whakaatu tātou i te kaha ki te panoni i te wā e hiahia ana tātou. Arā ko te urupare ki te Kowheori-19 te tauira, i mate tātou ki te panoni i te ture me te mahitahi o ngā tari ki te urupare ake. Ina tautohua he take hei whakaarotau ā-motu, ka wawe tā tātou oke.
Ka haere tonu ā tātou mahi ki te aroturuki i te whakatinanatanga o ngā tūtohu a Kahurangi Karen, me ngā hohenga i puta i ngā arotake ā-tari, me te pūrongo anō i tēnei ā te 12 marama.
Arran Jones
Tumu Whakarae
Nova Banaghan
Pou Aroturuki
Ka rere ā mātou mihi motuhenga ki te hunga i tuku mai ō rātou
ki a mātou mō tēnei pūrongo.Ka mihi ki te
o Malachi Subecz, ko ētahi i tūtaki mai ki a mātou. Ko te tūmanako ia, ka whakamānawatia koe e tō mātou pūrongo e whai ake nei, ka aro te hunga mōhio ki te whakatinana i ngā , ā, e rangona ana te reo o taua hunga, hei painga mō ngā me ō rātou whānau.E whakamaioha ana mātou ki ngā kaimahi a Oranga Tamariki i
, i kōrero hoki ki a mātou mō ā rātou mahi i runga i te tūmanako ka pai ake ngā āhuatanga mō ngā Tamariki.Nō te otinga o te arotake, kāore matou i te manawanui ka haumaru ake ngā tamariki ka uru ki te āhuatanga ōrite ki ō Malachi i raro i te pūnaha, i ō te wā i mate ai a Malachi. Tērā ētahi āhuatanga whai pānga i whai whakaarotia e mātou, i eke ai ki tēnei kitenga nui, arā, e whakatakotohia ana i raro.
Tekau mā waru marama i muri i te tānga o te arotake a Kahurangi Karen Poutasi (Arotake a Poutasi), ā, e rua me te haurua tau i te matenga o Malachi, he iti noa te koke whakamua.
Ahakoa ngā whakaritenga o te ture e whakatau ana i ngā haepapa ki ngā tari tamariki ki te whakaarotau i te whakamaru tamariki, tae atu ki te Mahere
a Oranga Tamariki (OTAP), he whāiti tonu ngā take mahi ngātahi, ā, ko te kitenga nui, ko te kaupapa o te whakamaru tamariki, mā ngā Pirihimana me Oranga Tamariki hei urupare ake.He maha ngā mātanga e whakaaro ana ka oti te haepapa ki a rātou hei tari tamariki, i te wā ka tukua ngā māharahara ki a Oranga Tamariki. Kāore tonu ētahi i te pūrongo i ō rātou āwangawanga. Kua hōha tonu ētahi i te pūrongo atu ki a Oranga Tamariki nā te kore o ngā hua i puta ake, ā, ko te mutunga mai, kua ngaro te pono me te manawanuitanga.
Ko ētahi o ēnei tūtohu me puta he whakatau i te kāwanatanga, ā, ko ētahi me panoni te ture. Kei te kōkiritia tonutia ēnei.
Ko ētahi atu tūtohu ka taea e ngā tumu whakarae te whakatinana. Ka uru ki tēnei te tāpiri i te rāngai hauora hei hoa rangapū ki te
Whakamaru Tamariki i waenga i ngā Pirihimana me Oranga Tamariki,hei whakapakari i ngā rōpū whiti-tari o te wā e mahi ana i roto i ngā hapori i te taha o ngā me ngā Whakahaere Tūhake (NGO), ki te whakapai ake i te mārama ki te wā tika hei toha i ngā mōhiohio, me te ako, te whakangungu hoki i te rāngai kaimahi tamariki ki te wā tika ki te pūrongo i ngā mahi tūkino. Ahakoa e haere tonu ana ngā whiriwhiri, kāore anō kia kitea he whakatinanatanga.I rongo mātou i paku koke whakamua ngā tari hei urupare ki ō rātou ake arotake rāroto. Ahakoa tērā, ko te nuinga o ēnei mahinga kāore tonu i tutuki, ahakoa nā ngā tari tonu ēnei i whakatau, ā, kei a rātou te mana ki te kōkiri i ēnei.
Kua whāia e Oranga Tamariki ētahi mahi tauwhāiti i muri i te arotake a te Pou Tauwhiro Matua. Ko te nuinga o te arotake a te Pou Tauwhiro Matua i aro ki ngā
mahi i ngā wāhi mahi. Ahakoa te kōrero a Oranga Tamariki kua tutuki ngā mahi tuatahi, kaore tonu i nui te panoni o ngā tikanga i ngā wāhi mahi i tae atu ai mātou. Ko ngā mahi i aro nui kē ki te whakatau i ngā tohumate, pēnei i te whakamahara i ngā kaimahi ki te whai i ngā aratohu tikanga mahi, ngā arawātea whakangungu tūtahi, me te arotake i ngā utauta mō te whanaketanga mahi. Ahakoa he āhua whaitake ēnei, ki te kore te take pū o ngā take mahi e whakatauhia, ka iti noa te panoni ka hua ake. E whai ana a Oranga Tamariki i tētahi ‘kauneke tikanga mahi’ engari ki ō mātou tirohanga, kāore i te kite i te rerekētanga.Ko te nuinga o ngā pūrongo āwangawanga tuatahi ka aromatawaitia e te Oranga Tamariki National Contact Centre (NCC) otirā ka tuku i ngā take hei whaiwhai haere ki ngā wāhi mahi ā-rohe. He āhua haurua o ngā whakatau a te NCC ka whakahokia ki ngā rohe kia whaiwhaihia, ka whakatahurihia kētia e ngā rohe. Ina whakatau te wāhi mahi rā ki te whakatahuri i te tono, kāore te tamaiti e kitea e Oranga Tamariki. He nui ngā take ka whakatahuri pea te wāhi mahi i te whakatau a te NCC, engari i rongo mātou nā te kore kaimahi i pā kino ai ngā whakataunga. I kite hoki mātou i te whakapaunga o te wā ki te whiriwhiri anō i ngā aromatawai NCC, engari ko te painga kē mēnā i pau i te tirotiro i ngā tamariki.
I rongo hoki mātou kua kitea he kauneke i ngā mahi a Oranga Tamariki kia nui ake te whakaarotia o te reo o te
, ā, kua mātāmurihia ngā hiahia me te haumaru o ngā tamariki. Ko te kōrero mai a ngā kaihautū o Oranga Tamariki, ehara tēnei i te takunetanga o te kauneke tikanga mahi. I whakamārama hoki “kāore anō i tutuki te huarahi ki te whakauru me te tāmau katoa i tēnei whāinga”.I kite hoki mātou i pērā anō ngā āwangawanga a te pūrongo a te Poari Tohutohu Minita i te 2021, a Kahu Aroha, mō te wehewehe i waenga i tā te tari ā-motu i mārama ai ki te tikanga, ā, me ngā āhuatanga e wheakohia ana e ngā kaitauwhiro kei te mura o te ahi.
Ahakoa pea te whānui o te whakaparori, o te whāiti rānei ki ētahi wāhi mahi, ētahi rohe noa iho, he take tenei me whai whakaaro a OT i a rātou e whakatinana haere ana i te kauneke tikanga mahi. He mea waiwai te whai wāhi ki ngā whānau, engari me noho mātāmua tonu te haumaru o te tamaiti.
Kāore ngā mahi i kōkiritia i te whai wāhi ki te panonitanga ā-pūnaha whānui i wawatahia e te arotake a Poutasi. Ko te āhua nei kāore tonu he māramatanga mō te mahi ā-ture a Oranga Tamariki me te pae tōtika o te wawaonga.
Kāore anō ngā tari kāwanatanga i whakatinana noa i tētahi tikanga mahi reretau, mahi ngātahi ā-motu hoki, e whakaarotautia e ia tari tāna ake mahi ki te tiaki haumaru i ngā tamariki, me te mahi tahi. I a rātou e mahi ngātahi ana, me whakauru hoki ngā iwi tūtata me ngā hoa NGO, ka taea te awhi me te tautoko i ngā whānau, i te wā e tika ana pea te wawaonga tōmua. Ki te tutuki tēnei, me tuku ngā rauemi rawaka ki ngā iwi/hapori ki te mahi ngātahi me ngā whānau, i runga anō i te wairua matatū, whaitake hoki.
1 https://www.childmatters.org.nz/insights/nz-statistics/